Napoleons

Raksturīga milzīga enerģija un pašapziņa. Mīl brīvību, grib rīkoties neatkarīgi, vēlams – ar vērienu. Bieži mēdz būt citu pārprasts un nosodīts par savu jaudu, apgriezieniem, skaļumu, ambīcijām. Drošs, pārliecināts skatiens, piemīt grūti apvaldāmas un noslēpjamas skatuves zvaigznes iezīmes. Aktīvs, kustīgs, negrib griezt ceļu. Pašpārliecināts, spēj pakļaut cilvēkus savai gribai ar manipulatīva spēka un emociju palīdzību (spiež uz jūtām). Labi orientējas cilvēku īpašībās, ātri iemanās izrīkot tos, kuri ir neizlēmīgāki un mazāk pārliecināti. Smalki izjūt spēku samērus, ātri uztver, uz kuru var izdarīt emocionālu spiedienu, bet kuru labāk neaiztikt. Apzināti manipulē, ja redz pēc tā vajadzību. Nebaidās mesties vārdu kaujās, izstrīdēties, izprovocēt uz izskaidrošanos, skaļu viedokļu apmaiņu. Darbojas ātri, izlēmīgi, ar lielu enerģiju izpilda savus pienākumus un to pašu grib redzēt arī citos.

Viņa stihija – komunikācija. Patīk būt viedokļa līderim, māk dot jaudīgu enerģijas lādiņu, radīt vienotības sajūtu. Viņam patīk ar saviem ierosinājumiem aizraut cilvēkus un vest sev līdzi pretī ātri sasniedzamam mērķim. Zina, kā rast izlīgumu ar pretiniekiem, ja tas ir viņa interesēs. Māk pateikt otram to, ko viņš vēlas dzirdēt. Ar solījumu pildīšanu nesteidzas. Kā vadītājs sevi vislabprātāk parādītu lielā kolektīvā, jo mazā ļaužu bariņā rada ap sevi spriedzi vai garlaikojas.

Pasauli nomēra un novērtē ar acīm. Apģērbam, izejot sabiedrībā, piešķir lielu nozīmi. Ģērbjas spilgti, pamanāmi, grib atstāt “dārgu” iespaidu. Iepazīstoties ar cilvēku, vispirms pievērš uzmanību viņa ārienei un novērtē to, pamana nepilnības. Viņa viedoklis par lietu pievilcību ir diezgan nelokāms. Uzspiest savu viedokli citiem nevēlas. Kaut arī otra ārieni viņš vērtē rūpīgi, aizrāda reti, jo nevēlas aizvainot, radīt sev netīkamas izskaidrošanās situācijas. Taču, ja kāds Napoleonu ir nokaitinājis, tad riskē dzirdēt no viņa ne mazums kritikas par saviem defektiem un trūkumiem. Izteicienus neizvēlas, var būt skarbs, tiešs vai pat ar nolūku aizvainot, sāpināt.

Ilgi naidu un dusmas netur, spējīgs lūgt piedošanu. Parasti meklē izlīgumu ar ikvienu, kurš reiz bijis viņam tuvs, bet ir dziļi aizskāris. Bieži, novērojot viņu pa gabalu, rodas ieskats kā par iedomīgu, lecīgu cilvēku. Patiesībā Napoleons bieži jūtas pārprasts vai atstumts savas straujās un visaptverošās jaudas, enerģijas un emociju dēļ. Kāds mūždien Napoleonam liek būt klusākam, mierīgākam, savaldīgākam un neuzkrītošākam.

Patīk ērtības un komforts, tās rada un nodrošina sev pats. Ja dzīvē veiksmīgi realizējies un atradis iespēju labi nopelnīt, tad ar naudu rīkojas diezgan brīvi, mīl dzīvot krāšņi, uzskata, ka var atļauties to tērēt. Naudas jomā nerealizējies vai trūcīgs Napoleons to ļoti pārdzīvo, pamana visus, kas pelna par viņu vairāk un nerod mieru dzīvot pieticīgi. Jebkurā gadījumā cenšas par sevi radīt veiksmīga un labi pārtikuša cilvēka iespaidu, lai arī cik naudas patiesībā makā būtu. Neveiksmes viņu satrauc, bet no sliedēm neizsit, drīzāk mobilizē. Netaisa no savām problēmām traģēdiju.

Viegli uzsāk sarunas ar svešiem. Cenšas, lai viņa emociju spēks un degsme nevienu neatstātu vienaldzīgu. Vispārliecinātāk jūtas cilvēkos, notikumos, uzmanības centrā lielā kompānijā, nevis vienatnē. Nepanes vientulību, tad var zaudēt stimulu darboties, kļūt nervozs, pat saslimt. Mērķtiecīgi veido attiecības – gan pozitīvās, gan, ja vajag, negatīvās.

Viņa jūtas ātri uzplaiksnī, ir ļoti stipras, bet ne pārāk dziļas, tās viegli var pāriet no karstas sajūsmas vēsā vienaldzībā. Tas attiecas kā uz cilvēkiem, tā uz jauniem hobijiem, nodarbēm, biznesa idejām un citām jaunatklātām lietām. Ir ļoti nepastāvīgs un ātri zaudē interesi.

Strīdēties un samierināties Napoleons prot labi. Reti darbojas pretēji savām vēlmēm un vajadzībām. Pārraut nelabvēlīgi izveidojušās personiskās attiecības viņam ir ļoti grūti. Viņš cenšas likt otram netieši saprast, ka tas viņu vairs neinteresē jeb viņa uzvedība tam ir nepieņemama. Patīk dalīties savos piedzīvojumos un pārdzīvojumos. Jūt spēcīgu nepieciešamību pēc tuva drauga, kuram varētu stāstīt visu. Runā gari, plaši un emocionāli piesātināti.

Ja paziņa, pat ne pārāk tuvs cilvēks nokļūst nelaimē, Napoleons steidzas tam palīgā. Žēlsirdība Napoleonam nav tikai tukši vārdi. Jūt atbildību par cilvēku, ar kuru ir kopā.

Rūpējas par savu izskatu un higiēnu, neatkarīgi no vecuma un svara, jo nepieļauj, ka varētu slikti izskatīties. Māk un mīl radīt ap sevi svētku, svinīgu viesību atmosfēru. Zina, kā ciemiņus izklaidēt, priecē ar savu vērienu, neļaujot garlaikoties tiem, kurus sapulcinājis. Spēj uzturēt sarunu par jebkuru tematu, demonstrējot savas daudzpusīgās, kaut arī ne sevišķi dziļās zināšanas – mazliet no visa kā, jo ir iemācījies orientēties daudzās nozarēs.

Uzskata par svarīgu noskaidrot katra cilvēka spējas – ko noderīgu no viņa gaidīt, no kā jāpiesargās, taču par to tikt skaidrībā pašam Napoleonam ir pagrūti. Viņš bieži viļas cilvēkos, jo sākotnēji piedēvējis tiem nepiemītošas īpašības vai ietekmes spējas. Parasti atsaucas uz savu intuīciju pēc tam, kad kaut kas jau ir noticis, viņa nojautas un prognozes ne vienmēr viņu brīdina pirms izšķirošiem pavērsieniem. Biežās vilšanās cilvēkos, kuriem viņš ir uzticējies, ar gadiem padara Napoleonu ārkārtīgi piesardzīgu, pat aizdomīgu. Brīžos, kad viņam šķiet, ka citi viņu nenovērtē, kļūst drūms un noslēdzas sevī. Patīk pētīt cilvēku raksturus un, palielinoties pieredzei, iemācās tos analizēt. Tomēr tas nemazina Napoleona vēlmi pārjautāt padomu astrologam, zīlniecei, numerologam, psihologam utml., kuru ieteikumus uztver nekritiski, dažkārt pat naivi paļāvīgi.

Ir diezgan kaprīzs. Izvērtē un kritizē produktu un preču kvalitāti un izskatu. Nekaunas no sava ķermeņa fizioloģiskajām vajadzībām un tajā notiekošajiem procesiem. Informāciju par to, kā vajag vai nevajag izturēties pret savu organismu, labi atceras un pavēsta citiem, kad tas, pēc viņa domām, tiem nepieciešams. Vienmēr atradīs, kur piekasīties, ja kāds viņam būs sabojājis omu. Labā garastāvoklī ir dzīvīgs, asprātīgs, nevien izvairās otram bojāt noskaņojumu, bet uzslavē, apdāvina, jo viņam patīk iepriecināt.  Parasti labai pašsajūtai Napoleonam nepieciešams tikai atbalstošss novērtējums, lai apkārtējie būtu pieticīgi savās prasībās pret viņu un kaut vai reizēm atzītu viņa talantus un vērtību.

Viņa izteikumos un rīcībā jaušamas pretrunas, neloģiskums. Informāciju uztver strauji, kopumā, bet ne pārāk dziļi. Pašam kauns atzīties, ka kaut ko nav sapratis vai uztvēris, baidās otra acīs būt dumjš. Ne vienmēr uzreiz uztver saņemtās informācijas patieso būtību, tā radot pārpratumus. Visa mūža garumā tieksme pamēģināt arvien kaut ko jaunu, nepieredzētu, bet, ja nepatīk, ātri zaudē interesi. Grūtības sagādā struktūru analīze, sīkumains pētnieciskais darbs. Bieži izjūt interesi par tehniku, ar kuru viņam jāsaskaras, bet apgūst to ar grūtībām. Vīriešiem jau bērnībā parādās vēlēšanās izpētīt kādu mehānismu, bet to labošanā spožus rezultātus gaidīt nevar. Viņu tracina aizrādījumi par nesaprātīgu rīcību.  Viņa uzmanība un aktivitāte bieži vien pārslēdzas no vienas jomas uz citu, spējīgs darīt daudzus darbus vienlaikus. Ir neapmierināts, ja vidē, kurā viņš dzīvo vai strādā, trūkst disciplīnas, organizētības, valda nekārtība. Pašam nodrošināt disciplīnas ievērošanu un organizētu darbību ir grūti, jo viņš negrib bojāt attiecības un arī pats nespēj metodiski strādāt. Reizēm nespēj pamatot savu impulsīvo rīcību un paskaidrot, pēc kādas sistēmas darbojas.

Viņa domāšana ir konkrēta un vislabāk darbojas tajā jomā, kas labi redzama ar acīm un sataustāma. Ļoti aizrautīgs sava intelekta pilnveidošanā, talantu atklāšanā un attīstīšanā, bet tam var pietrūkt pacietības. Ja viņš izdarījis kādu kļūdu, tad vislabāk uz to norādīt mierīgā, pārliecinātā, cieņas pilnā tonī. Ja Napoleons pārliecinās, ka taisnība ir sarunu biedra pusē, viņš atzīst otra viedokli un ir pateicīgs, ka tas atbrīvojis viņu pašu no nepatīkamā savas kļūdas meklēšanas procesa.

Pret tiem, kas stiprāki par viņu, izturas kā pret līdzvērtīgiem. Neciena vājas gribas cilvēkus. Nespēj atrasties kopā ar tādiem, pret kuriem jūt antipātijas, un dara visu, lai tādus no sevis norobežotu. Ļoti necieš, ja apkārtējie nerēķinās ar viņa spriedumiem un secinājumiem vai ignorē viņa piezīmes. Cenšas pasniegt sevi kā neatkārtojamu personību. Vienmēr atrod veidu, kā pievērst sev uzmanību.

Napoleona darbaspējas ir atkarīgas no garastāvokļa, uzbudinājums un azarts tās paaugstina – labā omā var ķerties pie smaga un sarežģīta darba, bet, ja garastāvokļa vai intereses nav, zūd arī vēlme darboties. No garlaicīgas darbošanās izvairās. Enerģiski ķeras pie darbiem, ko var izdarīt uzreiz. Vislabāk strādā neformālā atmosfērā. Ciena darījumu cilvēkus.

Jo nodarbinātāks, jo mundrāks jūtas. Ja slodzes mazas, Napoleons kļūst mazkustīgs, neapmierināts, sāk baidīties no slimībām, iespējamām dzīves likstām, visu kritizē. Mīl pārmaiņas, nepārtrauktu notikumu attīstību. Viņam bieži gribas kaut kur traukties, kaut ko mainīt. Laika viņam trūkst, jo nemāk izrēķināt darbam nepieciešamās stundas. Neapmierināts, ja citi bezjēdzīgi tērē viņa laiku. Arī pats otra laiku nevēlas velti tērēt. Pateicīgs tiem, kuri palīdz noteikt termiņus un organizēt ilglaicīgus darbus. Uzmanīgi un ar interesi uzklausa padomus un prognozes par notikumu attīstību, par dažādām alternatīvām iespējām, uzmanīgi tver jauno. Savā atmiņā patur to, ko uzskata par kādreiz noderīgu, pielietojamu, tādēļ Napoleons ar gadiem kļūst arvien kompetentāks un interesantāks. Napoleonam patīk, ja viņu pierunā, pārliecina, izmantojot piemērus un pamācošus atgadījumus. Viņš dzīvo šodienai, viss viņam nepieciešams tūlīt un tagad.