Hamlets

Piemīt enerģija un atbildības izjūta, apzināti un ietiepīgi iet uz mērķi. Māk uzvesties diplomātiski. Dzimis līderis, ātri spēj gūt popularitāti, atbalstu. Saskarsmē parasti vērojams neliels teatrālisms, paaugstināta emocionalitāte, izteiksmīga mīmika, žesti, skatiens, balss, izmeklēti vārdi. Raksturīga liela cilvēkmīlestība. Ļoti svarīgas viņam ir savstarpējās attiecības, rūpes par citiem. Mīl dzīvi un jūt savu līdzdalību it visā, kas noris ap viņu. Bieži – ideālists, uzticīgs savām vērtībām un tiem, kuri izpelnījušies viņa cieņu.

Brīvi dzīvo savās jūtās un pārdzīvojumos – dramatiskas emocijas ātri pāriet komiskās vai otrādi. Nervozs, impulsīvs, īsts ekspresijas meistars, bet ļoti iecietīgs pret citiem. Piemīt aktiera spējas, izjūt nepieciešamību spēlēt, bieži vien tiecas pēc mākslas un teātra gaisotnes. Labs orators, brīnišķīgs stāstnieks, notikumus prot aprakstīt koši, dramatiski, iespaidīgi, atklājot kaislību spriegumu un pārdzīvojumu dziļumu. Viņš iedvesmo un iedvesmojas.

Labi jūt apkārtējo noskaņojumu. Hamletam piemīt zināms šarms, viņš māk sevi pasniegt un radīt labu ieskatu par sevi. Patīk, ja viņu pažēlo. Visnepatīkamāk jūtas situācijās, kad viņam nepievērš uzmanību. Kompānija nozīmē skatītājus, un ja tie, pēc Hamleta domām, ir pietiekami vērtīgi, viņš kļūst jautrs un asprātīgs. Pārvalda plašu literāro vārdu klāstu, prot skaisti izteikties. Hamleta emocijas ir ļoti spēcīgas, viņš tās izmanto, ietekmējot apkārtējos, un, tādā veidā izlādējoties, nomierinās.

Labvēlīgs, līdzjūtīgs, cenšas kļūt par spēka avotu un atbalstu citiem. Pūlas cilvēkos saskatīt tikai labās īpašības.

Labi orientējas laika plūdumā – gan pašreizējā, gan vēsturiskajā. Stipri attīstīta laika izjūta. Spēj prognozēt notikumu attīstību. Lēmumu pieņem, pamatojoties uz savu personīgo viedokli, reizēm ignorējot lietu reālo stāvokli. Dzīvo saspringtu, dinamisku dzīvi un plāno to darba gaitā. Labi redz notikumu attīstības daudzveidību.

Pēc dabas ir organizēts. Cenšas dzīvot sakārtotā pasaulē un gaida to pašu no citiem. Nemīl darīt daudzus darbus uzreiz.

Nepacietīgs, var kļūt kaprīzs un iecirtīgs, kad vajadzētu meklēt kompromisu. Spēj būt nežēlīgs, pārmērīgi prasīgs un neiecietīgs, tāpēc nelabprāt darbojas jomās, kurās nepieciešama pacietība.

Piešķir lielu nozīmi cilvēka stāvoklim hierarhiskajā sistēmā.

Patīk komforts, bet nemāk to radīt, neprot atrast lietām savas vietas. Hamletam vienmēr līdzās vajadzīgs kāds, kuram varētu dot norādījumus, pavēlēt vai palūgt. Ir pedantisks pret citiem tīrības ziņā – atnācis ciemos, ātri pamana nekārtību un netīrību. Ja tādu neatrod, tad izturas ar cieņu, pretējā gadījumā var pilnīgi zaudēt interesi par cilvēku, pie kā viesojas. Hamletam nav tik svarīgi redzēt modernu, turīgi iekārtotu māju, cik tās tīrību un sakārtotību.

Grūti izvēlēties piemērotu apģērbu, spējīgs savienot disonējošus elementus, taču pats to saprot un labprāt lūdz palīdzību citiem. Slimīgi un ar nepatiku reaģē uz aizrādījumiem par gaumes trūkumu. Tādēļ viņa uzvedības un ģērbšanās stils ar laiku kļūst izmeklēti aristokrātisks, ko apkārtējie nereti tulko kā augstprātību.

Savā ideālismā viņš pasauli nereti saredz nevis tādu, kāda tā ir, bet tādu, kādu gribētu redzēt.