Žukovs

Pasauli uztver ar acīm – ko redzu, to saprotu. Ļoti konkrēts un vienkārši saprotams tips, bez sarežģītiem “zemūdens akmeņiem” un “dziļo domu kambariem”. Māk objektīvi novērtēt lietu kvalitāti. Labi atceras formas, krāsas, cenas, daudzumu u.c. parametrus. Precīzs, lakonisks. Ļoti praktisks. Attīstītas novērošanas spējas, kas ļauj pamanīt ne vien skaistumu, bet arī defektus. Analītiska domāšana, spēj pareizi novērtēt, kas ir un kas nav izdevīgi. Mīl un prot atstāt spilgtu iespaidu uz apkārtējiem, bet par to, kāds ir šis iespaids, īpaši neuztraucas. Nepakļaujas bailēm, naidam vai kādām citām negatīvām emocijām. Nevienu neapbrīno un neapskauž.

Savas spēcīgās dabas un tiešās runas dēļ var tikt pārprasts, it īpaši, ja Žukova tipa pārstāve ir sieviete. Šim tipam piemītošās īpašības stereotipiski tiek piedēvētas vīrietim, bet netiek augstu vērtētas, ja tās piemīt sievietei. Žukova tipa sievietes nereti cenšas apslāpēt savas dabiskās izpausmes, lai labāk atbilstu stereotipam par to, kāda ir “īsta” sieviete. Viņas cenšas būt maigākas, lēnākas, attīsta empātiju, noklusē savas patiesās vēlmes. Dažkārt tas noved pie pilnīga pašvērtības zuduma un sajūtas, ka sieviete ir “neriktīga”, nepareiza, neaudzināta.

Piemīt spēcīga, mērķtiecīga loģika, kas nav domāta filosofiskai prātošanai. Labvēlīgos un Žukovam piemērotos apstākļos ir izlēmīgs, drosmīgs, viņu nebaida konkurence, ja nepieciešams, spējīgs uz spēcīgu spiediena izdarīšanu uz citiem. Patīk disciplīna. Piespiežot sevi vai citus, sasniedz to, kas citiem šķiet neiespējami. Ja kāds apšauba viņa spējas, droši un pārliecināti atbild izaicinājumam. Azartisks, patīk mēroties spēkiem. Noskaņots uzvarēt par katru cenu – nav nozīmes, vai tas ir strīds, sacensības vai biznesa karalauks. Nereti gan Žukova spējas un talantus sabiedrība nepieņem un noraida, spiež apvaldīties, viņus mēdz izstumt no darba kolektīva, apvainot agresijā un pārlieku lielā jaudā. Tas var sagraut pat spēcīgā Žukova pašvērtējumu un radīt sajūtu, ka viņš nevienam nav vajadzīgs, lai gan patiesībā ir ļoti vērtīgs darbinieks.

Žukovs ātri aptver radušos situāciju un novērtē spēku izvietojumu. Māk ietekmēt cilvēkus gan ar vārdiem, gan darbiem. Runa bieži atgādina rīkojumu došanu un apkārtējie nevilšus tos dodas izpildīt. Māk atrast pretinieka vājāko vietu, izstrādāt darbības stratēģiju, dažādot gājienu taktiku un precīzi virzīt izšķirošo triecienu. Ātri uztver otra darbības loģiku. Jo mērķis grūtāk sasniedzams, jo Žukovs vairāk to iekāro un pēc tā tiecas. Spēj ļoti ilgi atrasties mobilizēšanās stāvoklī, ļoti augsta stresa noturība. Jo bīstamāka situācija, jo koncentrētāks, izlēmīgāks kļūst. Labprātīgi neatkāpjas un nemaina savus plānus. Ja ar tiešu gājienu neizdodas panākt savu, sāk apiešanu no mugurpuses vai darbojas, izmantojot trešo personu. Ja mērķis kļūst mazsvarīgs, tad viegli to atlaiž. Nepiekāpīgs uzskatos, bet mērķa interesēs var ļauties īslaicīgam kompromisam. Spilgta neatkarības izjūta. Tieksme rīkoties pārsteidzīgi, lai gan parasti vispirms cenšas savākt visu iespējamo informāciju. Visu dara aizrautīgi un kaislīgi, ar nodomu pabeigt iesākto.

Izteikumos un rīcībā ir precīzs, pārliecināts par savu taisnību, nemēdz svārstīties. Spriedumi kategoriski. Sarunā pirms atbildes mēdz nedaudz sakoncentrēties, brīdi paklusē, lai aptvertu informāciju un dotu vispārdomātāko atbildi. Vienmēr patur pēdējo vārdu, necieš, ja tiek izlemts viņa vietā. Spēj ilgstoši veikt darbu, kur nepieciešama loģika. Apķērīgs, atjautīgs, labi atceras faktus. Sabiedrībā ar patiku demonstrē savu erudīciju. No visa spēj gūt savu labumu.

Ļoti jaudīgs, darbspējīgs, var ilgstoši strādāt bez atpūtas. Nevairās no darba ar rokām. Prot pārliecinoši saimniekot, piemīt amatnieka iemaņas, pats labprāt nodarbojas ar tehnisku darbu. Visu veic maksimāli kvalitatīvi.Bieži dara vairākus darbus vienlaikus. Strādāt patīk, nav slinks. Ja viņa darbs ir vajadzīgs un labi atalgots (ja ne ar naudu, tad ar labvēlīgu apkārtējo attieksmi, apbrīnu, pateicību, rūpēm), viņš strādā no sirds, ne mirkli neļaujoties bezdarbībai, veltot laiku vienīgi kādai patīkamai sarunai. To, ko ir iemācījies darīt, prot visu mūžu. Neskatoties uz nepatiku pret dīkdienīgiem slaistiem, viņš reti kritizē citus par viņu kļūdām darbā un nekad neironizē par otra bezpalīdzību. Cenšas visu vienkārši un saprotami paskaidrot, minot pārliecinošus piemērus. Labprāt dod padomus un vada citu darbošanos, bet pats pret sevi pavēlošu toni necieš. Tādos gadījumos pat var rīkoties pretēji.

Savus pienākumus veic mierīgi un metodiski. Labi redz citu vājās vietas un trūkumus, var sniegt īsu, bet saturā apjomīgu raksturojumu. Darbā nepārstāj kontrolēt procesa virzību, bet pārbauda to tikai galvenajos punktos, neieslīgstot detaļās. Viņu interesē galvenokārt rezultāts, ne process. Labi zina savu tuvo cilvēku un kolēģu īpašības, māk visus izkārtot tā, lai tie justos savā vietā un strādātu ar maksimālu atdevi. Viegli ievieš un uztur kārtību haotiskā kolektīvā, kur strādā dažādi ļaudis. Uzklausa visus viedokļus, bet izšķirošo vārdu patur sev. Necieš iniciatīvu no citu puses vai otru līderi sev blakus. Ciena ietekmīgus un uzņēmīgus cilvēkus, bet personiskajās attiecībās labprātāk izvēlas piekāpīgus un miermīlīgus indivīdus. Ārēji cenšas būt līdzīgs citiem, bet patiesībā necieš, ja citu spējas izrādās pārākas par viņējām. Mēdz izlikties, ka tās vispār nepamana.

Reizēm mudina sarunu biedru uz atklātību, demonstrē ieinteresētību otra problēmās, izsaka līdzjūtību, var kļūt īpaši maigs, bet tikai tik ilgi, kamēr noskaidro nepieciešamo informāciju. Nākamajā mirklī var atsalt, kļūt skarbs vai vienaldzīgs. Cenšas runāt pašcieņas pilnā, svarīgā tonī. Runas maniere nemainīga – mundra, optimistiska, pārliecināta, lakoniska.

Grūtības ar cilvēku raksturu un vēlmju izprašanu. Ir mazliet piesardzīgs jaunu paziņu izvēlē, kaut arī cenšas to neizrādīt. Pazīšanos veido ļoti pakāpeniski un arī tikai tad, ja cilvēks viņam ir interesants. Biežāk tomēr saglabā distanci. Ja vēlas, māk atrast kopēju valodu un izveidot labas attiecības ar daudziem cilvēkiem, bet viņam neizdodas ilgstoši tās noturēt labas. Nepatiku cenšas neizrādīt, bet tas ne vienmēr izdodas. Apkārtējos pieņem tādus, kādi viņi ir. Uzskata, ka labas attiecības izpaužas kā cieņa pret otru un uzmanīga attieksme pret tā materiālajām prasībām. Neapmierināts, ja spiests pakļauties otram. Parasti ir ģimenes galva.

Nav labs psihologs un psiholoģija viņu pārāk neinteresē (ja nu vienīgi metodes, ar kurām psiholoģiski iedarboties uz cilvēku). Pret tuviniekiem ir īpaši prasīgs. Mēdz apgalvot, ka ir taisnības pusē, atbalsta vienlīdzību, taču viņam ir gan savi mīluļi, gan nemīlamie. Labi izturas pret tiem, kuri ciena viņa draugus un iestājas pret viņa ienaidniekiem. Konflikta situācijā gaida no otra pirmo izlīguma soli. Tos, kuriem pieķēries, ilgi neatlaiž no sevis. Smagi pārdzīvo kritiku par iejūtīguma trūkumu. Milzīgā cenšanās būt labam un daudzās pieļautās kļūdas attiecībās reizēm vieš viņā domu, ka mīlestība ir reti sastopama greznība. Sirds dziļumos ļoti raizējas par to, vai viņš patīk citiem vai nē. Labas attiecības ar Žukovu saglabā tie, kas viņa parupjo saskarsmes manieri uztver mierīgi un ar humoru. Jo vairāk viņš zina par cilvēku raksturiem, jo vieglāk un patīkamāk kontaktējas ar pārējiem.

Savas jūtas prot savaldīt. Viņa noskaņojumu viegli sabojāt. Reizēm negatīvās emocijas izpaužas īslaicīgos niknuma uzliesmojumos, parasti tas notiek gadījumos, kad kāds izjauc viņa plānus. Reti saprot, kādi ir viņa emocionālā stāvokļa īstie iemesli. Cenšas nolikt uz zemes pārāk sajūsminātas personas, kas aizraujas ar nepiepildāmiem sapņiem. Gandrīz nemaz nespēj mainīt un virzīt citu emocijas. Viņam daudz vieglāk cilvēku pārliecināt, nekā pierunāt, lūgties vai iedvesmot. Grūtās situācijās ir noderīgs biedrs un palīgs, bez ierunām izdara, kas nepieciešams, piedāvā palīdzību pašu smagāko darbu organizēšanā. Pret mīļajiem cilvēkiem ir maigs, bet nevajag gaidīt no viņa psiholoģisko problēmu risināšanu un žēlabu uzklausīšanu, Žukovs ar to nenodarbojas. Viņu kaitina savu problēmu uzvelšana citiem. Intereses un palīdzība ir praktiska. No tematiem, kas skar dziļas ētiskas nianses, cenšas izvairīties. Nepatīk apspriest citu attiecības, izvairās runāt par jūtām. Par savām nepatikšanām arī labprātāk nestāsta, nemīl žēloties pat tad, ja tiešām ir nopietns iemesls (vienīgi var izmest ironisku piezīmi par savu neizdevušos dzīvi, ja to par tādu uzskata). Pārsvarā rada optimistiska cilvēka iespaidu, kura dzīvē viss ir kārtībā. Reizēm pārmet mājiniekiem vienaldzību pret viņu, jo nesaprot, ka paša neatkarīgā uzvedība cilvēkus nenoskaņo uz līdzjūtību un vēlēšanos izprast.

Iekāre, tieksme pēc fiziskas tuvības viņam šķiet pašsaprotama lieta, taču vājā vieta ir jūtas, un attiecību romantika vispār grūti saprotama. Ļoti piesardzīgs, bieži mēdz jau iepriekš brīdināt partneri, lai tas necer uz nopietnām attiecībām. Ja kādam nejauši ir atklājis savas jūtas, tad drīz sāk justies nelāgi. Izvairās ne tikai no mīlestības, bet arī no citām jūtām.

Neprot rīkoties ar savu laiku. Var nepamanīt gan negatīvās, gan pozitīvās sociālo un ekonomisko procesu attīstības tendences. Sarežģītos jautājumos rīkojas atkarībā no situācijas. Ir pārliecināts – ja strādās ātri un precīzi, tad paspēs izdarīt visu vajadzīgo. Laiku pa laikam kļūst domīgs, noslēdzas sevī, viņam rodas saasināta izjūta, ka trūkst laika, ka kaut ko var nokavēt, ka dzīve iet vai nu pārāk lēni un garlaicīgi vai pārmēru ātri, ka viņa dzīves laiks tiek tērēts veltīgi. Viņā sāk pieaugt nemiers un bažas par nākotni. Šādos brīžos viņa sejā parādās nopietna, atsvešināta izteiksme, viņš bieži lūkojas pulkstenī, kļūst steidzīgs, atrunājas ar svarīgiem darbiem. Ja viņa iekšējais līdzsvars un dzīves ritms ir izjaukts, Žukovs jūtas daudz sliktāk, nekā to spēj pamanīt apkārtējie. Lai neizprovocētu viņā negatīvus pārdzīvojumus, apkārtējiem ar lielu cieņu jāizturas pret viņa laiku, neliekot ilgi gaidīt, darīt bezjēdzīgus darbus utt. Bieži vien apsver perspektīvas un jaunās iespējas, kas varētu pavērties. Ar patiku uzklausa labas prognozes, cenšas sevī uzturēt ticību gaišai nākotnei.

Pieļauto kļūdu nespēj atzīt publiski, taču izdara secinājumus un nekavējoties savu rīcību maina. Turpmāk cenšas kļūdu neatkārtot, tādēļ labprātāk darbojas ar pārbaudītām metodēm. Nemīl ātras pārmaiņas, steigu, neparedzētus pavērsienus.

Ciena komfortu, mīl ērtas, skaistas, derīgas lietas un sev tās bez sirdsapziņas pārmetumiem sarūpē. Māk radīt harmoniskus apstākļus gan sev, gan apkārtējiem. Taču, dzīvojot viens, var samierināties ar cietu gultu, aukstumu un kailām sienām, sevis dēļ vien viņš tādiem niekiem laiku netērē. Spēj ilgi ignorēt badu, salu utt. Lepojas ar savu fizisko formu vai arī pārdzīvo, ja tās nav. Patīk kompānijas, kur var emocionāli izlādēties. Parasti ciena veselīgu dzīvesveidu, bet reizēm sāk aizrauties ar uzdzīvi, izpriecām. Slikti attīstīta mēra izjūta.  Savu slikto pašsajūtu cenšas ignorēt. Taču pret tuvo cilvēku veselību ir saudzīgs. Nopietni saslimis, cenšas palikt vienatnē, ja iespējams, pat nepaziņot par savu slikto pašsajūtu vai slimību. Apkārtējiem grūti saprast, kas notiek Žukova dvēselē un tādēļ šķiet nesaprotams viņa periodiskais drūmums un aizkaitināmība. Ja jūt nopietnus signālus par nelāgu iekšējo stāvokli un pārpūli, tad viņam uznāk neticība nākotnei. To var uzlabot atpūta vai kontakti ar tuviem draugiem. Lai nostiprinātu sirdsmieru un atgūtu pārliecību par sevi, viņam nepieciešams apkārtējo atbalsts un labvēlīga attieksme. Ilgojas pēc apkārtējo atzinības, tādēļ var nepamanīt liekulību.

Pārcietis veselu virkni grūti izskaidrojamu sakāvju, gadu gaitā viņš sāk aizdomāties par likteni, par to, ka ne viss ir atkarīgs no spēka, ka pret cilvēkiem nedrīkst izturēties kā pret lietām. Tad viņam kļūst žēl reiz zaudēto un nenovērtēto cilvēku, viņš var sākt pievērsties reliģijai vai labdarībai.